Raksti

Grieķi un viņu kafejnīcas

 Grieķiem patīk sēdēt kafejnīcās. Dažkārt šķiet, ka šī nodarbe ir populārākais hobijs šajā valstī. Pat ārzemēs vairums grieķu tūristi meklē vispirms kafejnīcas, kur var ērti parunāties.

Vasilijs Koltašovs

Kopš 2007.gada viņš dzīvo Atēnās, Grieķijā.

Grieķijā ir divu veidu kafijas ar vēsturisku atšķirību. Agrāk sievietēm bija liegts jautri patenkot pie kafijas tases vai stiprāka alkoholiskā dzēriena. Viņām bija jāaprunā pazīstamie, karaliene, politiķi un citi preses varoņi, sēžot mājās. Vīriešiem un tikai viņiem pastāvēja speciālas kafejnīcas jeb grieķiem – kafenion. Mūsdienās – emancipācijas laikmetā, tām ir vecāku cilvēku institūciju reputācija. Tajās joprojām neatrast sievietes, bet vīrieši apmeklētāji ir pensijas vecumā.

Otra tipa grieķu kafejnīcām nav nacionalu iezīmju, tas ir parastas Eiropas kafejnīcas. Tajās ierodas gan vīrieši, gan sievietes, jauni un vecāki cilvēki. Tur bieži dzirdama skaļa mūzika un absolūti nav tipiskās kafenion atmosfēras. Kafetērija – kā sauc parasti kafejnīcas. To vienīgā nacionālā īpatnība ir aukstais dzēriens, kas tik ļoti ir populārs Grieķijā vasaras laikā.

Kafenion – patriarhālās pagātnes spoki. Tie ir ļoti vienkārši iekārtoti. Vecas mēbeles un nekā izaicinoši kliedzoša. Un nav svarīgi, kādā grieķu kafejnīcā esat nokļuvis, visur ir viena nacionāla iezīme. Tajās pasniedz frape – īstā grieķu kafiju, auksta saputota kafija. Tā var būt salda vai bez cukura. Un tā arī ir īpašā grieķu kafija un nevis „grieķu kafija” (Ellinikas kafija). Šis stiprais, karstais dzēriens ir nekas cits kā standarta turku kafiju. To tā saukt traucē tikai cilvēku lepnums, kuri ar ieročiem rokās izcīnījuši neatkarību no turkiem.

Pirmoreiz kafija vēstures avotos pieminēta Bizantijas impērijas, grieķu-romiešu impērijas hronikās, kas datētas ar VI gadsimtu. Varbūt tieši tad grieķi iepazinās ar šo dzērienu no arābu tirgotājiem un ir maz ticams, viņi tas uzreiz iepatikās. Bija jāpaiet gadsimtiem otomaņu imperijā, lai iecienītu un kļūtu par Grieķijas dzērienu.

Joka pēc kāds paziņa Turcijā lūdza viņam atnest grieķu kafiju. Pasmaidījis, viesmīlis jautāja:  „Jūs droši vien domājāt turku kafiju?” Pēc jautājuma grieķu viesmīlim, pasniegt turku kafiju, tas dusmīgi atbildēja: „Mums tādas nav”. Laika gaitā nacionālās kaislības ir rimušas pilnīgi, un tagad grieķi godīgi atzīst, ka patiesā grieķu kafija ir stiprais aukstais dzēriens, kuru spēj izturēt ne visi kuņģi. Tējas dzērāji dažreiz nodreb redzot cilvēkus, kas caur salmiņu sūc frapi.

Vairumam grieķu nepatīk tēja. Tāpēc grieķu kafejnīcās to pasniedz tikai paciņās. Bet kafija parasti iepriecina šī karstā dzēriena fanus. Pret kafiju valsti attiecas nopietni. Sākoties pasaules ekonomikas krīzei, vairāk cilvēku sāka runāt par kafijas sadārdzināšanos kafejnīcās. Nozare saņēma krietnu triecienu. Kafejnīcu apmeklējumi sāka samazināties, bet sadzīves tenkas pakāpeniski kļuva par valdības un vadošās partijas kritiku.

Lona Spanheimera piezīme

„Grieķu vīrieši kafenion (kafejnīcā)
Rodas iespaids, ka grieķu vīrieši vienmēr sēž kafejnīcā un dzer. Viņi tiešām bieži iet uz kafenion, bet reti tur paliek ilgu laiku. Bieži viņi nāk tikai uz vienu tasi grieķu kafijas vai uzzināt jaunākās ziņas, vai sarunāt tikšanos, piemēram, ar vietējo elektriķi vai mūrnieku. Protams, grieķu sievietes arī varētu iet uz kafenion, bet lielākā daļa no viņām nevēlas, un turklāt visas tenkas viņas uzzina no vīra, kad viņš pārnāk mājās. Pirms 20 gadiem katrā ciemā, vienalga cik lielā, bija vismaz divas kafenion, krāsotas dažādās krāsās atkarībā no politiskās partijas, ko atbalsta īpašnieks. Tas ļauj izvairīties no politiskiem skandāliem un strīdiem starp apmeklētājiem. Diezgan praktisks risinājums!”

www.euromag.ru

.