Raksti
25 janvārī 2012 g.
Laiks baudīt Chianti
Nē, nē, jūs tikai nepadomājiet, kaut ko sliktu. Es esmu vispār nedzeršanas atbalstītājs. Pārmērīga alkohola lietošana ir pat kaitīga parādība. Bet tas ir tad, ja runa ir par alkoholu. Chianti, Itālijas dievu dzērienu, nu nekādi nevar ielikt šajā kategorijā.
Teksts: Valērijs Gorbovs
Lai būtu skaidrs, no kurienes radušies šā vīna aizsākumi, pašķirsim kalendāru un redzam, ka jau 1716.gadā gandrīz ar tādu pašu dzērienu niekojušies Mediči ģimenes locekļi. Šā vīna dzimtene ir Toskānas province un tikai tās neliela daļa. Jo vīnogas, kas audzētas šajā kalnu provinces daļā, izmanto sarkano dzērienu ražošanai. Šā vērtīgā produkta nosaukums ir Sangiovese. Mūsdienās šo ogu raudzētā sula ir no 80 līdz 95% saražotajos vīnos. Pārējā daļa – visu veidu un vietējo šķirņu veidi. Arī labas šķirnes, bet tām nav īpaša loma.
Rezultāts? Rezultāts mums ir zināms – karsts, blīvs, purpursarkans dzēriens. Par kuru tik daudz ir rakstīts un teikts, ka šķiet nav iespējams pateikt vēl kaut ko. Lai gan to mēģināja darīt pārstāvji no Itālijas Consorcio Vino Chianti Classico, asociācija, kas atbild par Chianti ražošanu un pārdošanu. Viņi ieradās Rīgā un mēģināja skaidrot žurnālistiem, komersantiem, bāru un restorānu darbiniekiem šā vīna priekšrocības. Acīmredzot viņiem tas izdevās, jo cilvēku, kas klausījās bija daudz. Bet tas nav būtiskākais. Galvenais ir tas, ka degustācijas apmeklētāji saprata: patiesība ir vīnā. Labā Chianti vīnā. Un nav svarīgi, kas un cik ir jūsu kabatā, jo laiku pa laikam var atļauties malku šā itāļu vīna. Ir jāatzīmē, ka pudele Chianti Classico maksā apmēram trīs lati, protams, Chianti Reserva ir daudz dārgāks.
Bet garšas atšķirības var novērtēt tikai īsti speciālisti. Un jums jāpiekrīt, ka reizi mēnesī dzert labu vīnu un apēst laba gaļa gabalu nemaz nenāktu par ļaunu. Pat ja jūsu kabata nav tik bieza.


