Raksti

Šonedēļ svin tradicionālos slāvu svētkus „Masļeņica”

"Masļenica" ir sagatavošanās pirms Lielā gavēņa. "Masļenica" – viens no populārākajiem un iecienītākajiem Krievijas svētkiem. Eiropas karnevāls (nokļuvis vēlāk Latīņamerikā) un Krievijas „Masļeņica” ir mantinieki pagānu svētkiem, kas tika svinēta pavasara sagaidīšanai un jaunu lauku darbu posma sākumam.

Masļeņica ir seni slāvu svētki. Cilvēki pavada apnikušo ziemu un sagaida ilgi gaidīto pavasari. Masļeņicas neatņemama sastāvdaļa ir apaļas pankūkas, kas simbolizē sauli, kas ar katru dienu sāk siltāk un spožāk spīdēt, pagarinot dienu. Masļeņicu svin septiņas dienas pirms Lielā Gavēņa. Masļeņicas laikā jāizklaidējas, daudz jāēd, katru dienu jāiet ciemos vai jāsagaida ciemiņi pašiem. Katrai dienai ir savs nosaukums.

Masļeņicas pirmdienu sauc par Sagaidīšanu. Šajā dienā satiek Masļeņicu. Taisa un rotā salmu lelli. Vedeklu vīra vecāki sūta pie tēva un mātes uz visu dienu.

Otrdienu sauc par Saspēles dienu. Sākas maskarāde, častušku dziedāšana, neprecētās meitas nodarbojas ar zīlēšanu.

Trešdienas nosaukums – Kārumniece. Znots nāk ciemos pie sievasmātes, kas cienā viņu ar pankūkām.

Ceturtdiena – Svinēšana. Šajā dienā apkārt ved salmu lelli, dzied, sāk burt, lec pāri ugunskuram, saimnieces atpūšas no mājas darbiem.

Masļeņicas piektdienai nosaukums ir Sievasmātes vakarēšana. Znots cienā sievasmāti ar pankūkām.

Sestdien dedzina lelli no salmiem, kas simbolizē ziemu un nozīmē, ka pavada ziemu līdz nākamajam gadam.

Pēdējā Masļeņicas diena -  Piedotā Svētdiena. Visi viens otram lūdz piedošanu, tā atbrīvojoties no grēkiem pirms Lielā gavēņa. Klanās pie kājām, bet atbilde skan „Dievs piedos! Šajā dienā cilvēki attīrās, gatavojas gavēnim.

Noslēdzot Masļeņicu, pieņemts iet uz pirti. Pirmdien prātā vairs nebūs izklaide – sāksies Lielais Gavēnis.