Reportāžas

Mucu teritorija

Gribas jautāt, kur ir šāda teritorija? Atbilde - Itālijas rietumos. Sienas un Florences apvidū. Tieši šeit tiek gatavots pasaulē (nebaidieties no šā vārda) izslavētais sarkanais vīns Brunello di Montalcino. Vīns izceļas ar ļoti īpašu garšu un daudz patīkamu pēcgaršu.

Teksts: Viktors Vu, Autora foto

Par visiem vīna gatavošanas brīnumiem var uzzināt uzzinātItālijā un arī kārtējā seminārā Rīgā, ko sarīkoja Itālijas vīna ražotāju konsorcijs Brunello di Montalcino.

Bet kāpēc šeit minēta muca? Tāpēc, ka Itālijā, tāpat kā visā pasaulē, vīns fermentācijas procesā atrodas lielās un mazās mucās. Parasti tās ir ozola koka mucas. Vīns tajās rūgst un nogatavojas. Visbeidzot pienāk burvīgais brīdis, kad vīndari ir nolēmuši, ka dzira ir gatava. Šeit tieši dalās vīnu pēc veida, kas ir no lielās mucas un kas no mazās mucas.

Mazo muciņu vīnu pērk vairumtirdzniecības uzpircēji un to aizved pa visu Itāliju. Tālāk vīnu iepilda mazākās stikla pudelēs un tirgo nelielos vīna veikalos. Nākot no darba vai atgriežoties no atvaļinājuma, ikvienam ir prieks ieiet šādā veikaliņā. Pārmīt dažus vārdus ar pazīstamu pārdevēju. No viņa uzzināt, kāds vīns šodien ir pats labākais, un nopirkt kādu litru iecienītākā Brunello.

Vīna ceļš no lielās mucas, ir daudz sarežģītāks. To vispirms iepilda pudelēs un aizkorķē. Dodot nedaudz nostāvēties, lai dzira pēc daudziem pārdzīvojumiem nomierinātos. Un tikai tad, tā dodas pie klientiem. Tiesa, pudeles vēl ir jāmarķē ar īpašu firmas zīmi un uzlīmēm, jo visus mūsdienu Eiropas vīnus tagad var indentificēt pēc etiķetes ar ultraviolētas gaismas palīdzību. Vai arī pēc numura, nosūtot pieprasījumu ar SMS. Un tad dzeriet uz veselību!

Starp citu, šādā neaizmirstamu vīna degustācijā tika izdzerts pavisam nedaudz, jo te ieradās cilvēki profesionāļi: sommeljeri, restorānu darbinieki, žurnālisti, kas raksta par pārtikas tematu. Un viņi zina, ka vīns ir jāizgaršo, nevis jādzer. Tikai tad var izvēlēties sev un citiem ieteicamo - pašu interesantāko un oriģinālāko.

Starp daudzajiem uzņēmumiem, kas pārstāv šo vīna veidu, bija tādi, kuru vīns bija vairāk interesants. Bet visi ražotāji taču audzējuši vīnogas uz viena un tā paša kalna piekājes. Vīnogas no vienas šķirnes. Taču tā liekas tikai sākumā. Jo daži eksperti pamanīja, ka vīnam trūkst līdzsvara, citi norādīja, ka vīns ir ļoti garšīgs, trešie vispār nebija iepriekš pamanījuši šo vīna darītavu. Īsi sakot, vīnziņu sommeljeru gaumes ir dažādas. Un tas priecē. Kā priecē pats vīns: ar piesātinātu krāsu un garšu, un pat ar smaržu.

Bet man, tāpat kā lielākajai daļai profesionālu degustētāju, tomēr patīk tas pirmais vīns. No nelielās mucas. Tas ir dzīvāks un daudz jautrāks. Ar tādu vīnu gribas dzīvot ilgi un laimīgi.